21.04.2018 05:13
https://norwaygrants.tm.gov.lv/lv/2004-2009/prioritate-regionala-politika-un-ekonomisko-aktivitasu-attistiba/apaksprojekts?url=lv%2F2004-2009%2Fprioritate-regionala-politika-un-ekonomisko-aktivitasu-attistiba%2Fapaksprojekts

Valsts un privātās partnerības projekta „Šķirotavas un Kurzemes ieslodzījuma vietu celtniecība un uzturēšana” finanšu ekonomiskā pamatojuma un saistīto dokumentu izstrāde, un darbinieku apmācība"drukāt

2013. gada 30. jūlijā

Tieslietu ministrija no 2009.gada 30.aprīļa līdz 2011.gada 31.martam īstenoja Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta prioritātes „Reģionālā politika un ekonomisko aktivitāšu attīstība” programmas „Valsts un privātā partnerība” apakšprojektu „Valsts un privātās partnerības projekta „Šķirotavas un Kurzemes ieslodzījuma vietu celtniecība un uzturēšana” finanšu ekonomiskā pamatojuma un saistīto dokumentu izstrāde, un darbinieku apmācība” (NFI/0016/08/13) (Apakšprojekts NFI/0016/08/13).

Pašlaik Latvijā ir 12 ieslodzījuma vietas.

Vecākās cietuma ēkas, kas vēl joprojām tiek izmantotas, ir būvētas 1830.gadā (Jelgavas cietums). Otrs vecākais cietums ir celts 1862.gadā Daugavpilī. Rīgas Centrālcietums būvēts 1902.gadā.

Visas pārējās cietumu ēkas ir pielāgotas cietumu vajadzībām, jo celtas citiem mērķiem. Piemēram, Iļģuciema cietums vācu laikos bija zirgu stallis, bet padomju laikā tika celtas labošanas darbu kolonijas ar kazarmu tipa kopmītnēm, kur vienā telpā dzīvo līdz pat 60 cilvēkiem.

Esošā ieslodzījuma vietu infrastruktūra ir nolietota un neefektīva no uzturēšanas izmaksu viedokļa, proti, ir lieli siltuma zudumi, bieži nepieciešami remonta darbi un apsardzes nodrošināšanai nepieciešams algot lielu darbinieku skaitu. Esošās ieslodzījuma vietas arī neatbilst cilvēktiesību standartiem, par ko Latvija regulāri saņem pārmetumus no starptautiskām institūcijām. Nākas arī maksāt ieslodzītajiem, kas saistībā ar ieslodzījuma apstākļiem ir iesnieguši sūdzības Eiropas Cilvēktiesību tiesā un uzvar, jo soda izpildes apstākļi tiek atzīti par neatbilstošiem.

Esošajā infrastruktūrā ir ierobežotas ieslodzīto resocializācijas (tai skaitā darba un apmācību) iespējas. Vienlaikus vienā telpā dzīvojot lielam skaitam ieslodzīto ar minimālām nodarbinātības iespējām pastāv liela iespēja, ka ieslodzītie pēc atbrīvošanas izdarīs jaunu noziedzīgu nodarījumu. Turklāt vēsturiski izveidojusies situācija, ka ieslodzījuma vietas izvietotas ģeogrāfiski nevienmērīgi, tādēļ ieslodzītie tiek turēti ieslodzījuma vietās tālu no mājām. Tas nozīmē papildus izdevumus ieslodzīto radiniekiem, ja tie vēlas apciemot ieslodzītos.

Lai minētās problēmas novērstu, Tieslietu ministrija izstrādāja Apakšprojektu NFI/0016/08/13. Apakšprojekta NFI/0016/08/13 realizācijai tika piesaistīti sadarbības partneri – Ieslodzījuma vietu pārvalde, VAS „Tiesu namu aģentūra”, biedrība „Sabiedriskās politikas centrs PROVIDUS” un Kurzemes plānošanas reģions. Kurzemes cietums un Šķirotavas aresta nams paredzēts arī Tieslietu ministrijas izstrādātajā Ieslodzījuma vietu infrastruktūras attīstības koncepcijas projektā (izsludināts Valsts sekretāru sanāksmē 2008. gada 3. aprīlī, apstiprināta Ministru kabineta komitejā 2009. gada 14. decembrī).

Projekta ietvaros tika izstrādāti skiču projekti un finanšu ekonomiskie aprēķini divām ieslodzījuma vietām –Šķirotavas aresta namam Rīgā un Kurzemes cietumam Liepājā.

Kurzemes cietuma vieta izvēlēta Liepājā, jo tur atrodas arī Kurzemes apgabaltiesa.

Pirmais jaunais cietums nākotnē paredzēts 1200 ieslodzītajiem. Tajā būs droša darba vide cietuma darbiniekiem, mūsdienīgas apsardzes un ieslodzīto pārvietošanas iespējas, piemērotas telpas ieslodzīto darbam, mācībām un resocializācijai, mazākas cietuma uzturēšanas izmaksas, jo daļu atbalsta un saimniecisko funkciju nodrošinātu privātais partneris. Daudz efektīvāk tiktu izmantoti valsts cilvēkresursi, novirzot tos brīvības atņemšanas sodu pamatfunkciju izpildei.

1.png

Šķirotavas aresta nams nākotnē paredzēts 1000 personām, kas sodītas ar kriminālsodu arestu. Īslaicīgas brīvības atņemšanas sods – arests – ir būtisks, lai Latvijā pilnībā nodrošinātu Krimināllikumā noteikto sodu klāstu un lai tiesai būtu iespējas piemērot efektīvāko sodu ar mērķi, lai notiesātā persona vairs neizdarītu noziedzīgus nodarījumus.
Papildus par publiskās un privātās partnerības jautājumiem tika apmācīti gan Tieslietu ministrijas, gan partneru darbinieki, lai viņi varētu efektīvi un zinoši organizēt gan partnerības iepirkuma procesu, gan nodrošināt partnerības līguma izpildes kontroli no valsts puses.

Jāpiebilst, ka publiskās un privātās partnerības izmantošana cietumu sistēmā pasaulē nav jaunums. Ar publiskās un privātas partnerības palīdzību cietumi būvēti daudzās pasaules valstīs – Igaunijā, Lielbritānijā, Vācijā, Dienvidāfrikā, Amerikas Savienotajās Valstīs, Francijā, Austrālijā u.c.

Dokumentus un skices izstrādāja, kā arī apmācības veica iepirkuma procedūrā uzvarējušais pretendents – personu apvienība, ko veidoja Latio namsaimnieks, zvērinātu advokātu birojs „ECOVIS CONVENTS” un arhitekts Māris Malahovskis.
 

Finansējums:

186727,26 EUR, no tiem 142846,35 EUR Norvēģijas divpusējā finanšu instrumenta finansējums un 43880,91 EUR valsts budžeta līdzfinansējums.