15.12.2019 12:55
https://norwaygrants.tm.gov.lv/lv/2009-2014/bilateralas-attiecibas/divpusejas-attiecibas/notikusi-konference-sadarbiba-ar-nevalstiskajam-organizacijam-korekcijas-dienestu-cietumu-un-probaci?url=lv%2F2009-2014%2Fbilateralas-attiecibas%2Fdivpusejas-attiecibas%2Fnotikusi-konference-sadarbiba-ar-nevalstiskajam-organizacijam-korekcijas-dienestu-cietumu-un-probaci

Notikusi konference „Sadarbība ar nevalstiskajām organizācijām korekcijas dienestu (cietumu un probācijas) darbībā”drukāt

2015. gada 25. novembrī

Tieslietu ministrija programmas LV08 „Latvijas korekcijas dienestu un Valsts policijas īslaicīgās aizturēšanas vietu reforma” bilaterālā (sadarbības) fonda ietvaros 2015.gada 19. un 20. novembrī rīkoja konferenci „Sadarbība ar nevalstiskajām organizācijām korekcijas dienestu (cietumu un probācijas) darbībā”

Konferences mērķis bija

veicināt Latvijas korekcijas dienestu un nevalstisko organizāciju sadarbību, tostarp, iepazīstoties arī ar Norvēģijas pieredzi šajā jomā.

Konferencē tika aicināti piedalīties Valsts probācijas dienesta un Ieslodzījuma vietu pārvaldes darbinieki, pārstāvji no Latvijas un Norvēģijas nevalstiskajām organizācijām, Norvēģijas vēstniecības un Norvēģijas Korekcijas dienesta direktorāta.

Šobrīd kriminālsodu izpildes iestādes ikdienā veic nozīmīgu darbu sabiedrības drošības nodrošināšanā, jo tiesas noteiktajā laikā cenšas panākt notiesātās personas labošanos, likumpaklausīgu dzīvi sabiedrībā jeb citiem vārdiem – cenšas nodrošināt personas resocializāciju, lai tās turpmākā dzīve būtu sabiedrībā pastāvošajām normām atbilstoša.

Moderna soda izpilde pēc savas būtības ir process, kurā vairs nepietiek tikai ar pakļaušanos likuma un soda izpildes iestādes prasībām - soda izpildes laikā ir jāpanāk personas ieradumu, domāšanas un uzvedības maiņa.

Tas nav viegls uzdevums ne ieslodzījuma vietās, ne probācijas darbībā, tāpēc pēc iespējas jāizmanto tie resursi, kas ir visas sabiedrības rīcībā un tie koncentrētā veidā parādās nevalstisko organizāciju darbībā. Ja valsts iestāžu rīcība tradicionāli asociējas ar uzraudzību, kontroli, norādēm u.tml., tad

nevalstisko organizāciju rīcībā ir resursi, kas saistās ar atbalstu un līdzdarbošanos.

Tās var sniegt atbalstu resocializācijas procesam gan brīvības atņemšanas iestādē, gan sabiedrībā, kāds nekad nebūs nevienas valsts vai pašvaldības iestādes rīcībā. Tas ir brīvprātīgo darbs visdažādākajās iespējamajās jomās - sākot jau no tradicionālajām - atkarību mazināšana, izglītošana par HIV/AIDS utt., un beidzot ar brīvā laika pavadīšanu un veselīga dzīvesveida veicināšanu.

Ņemot vērā nevalstisko organizāciju sniegtā atbalsta un brīvprātīgo darba nozīmi kriminālsodu izpildē, Tieslietu ministrija ir iekļāvusi vairākus uzdevumus resocializācijas politikas attīstības dokumentos. Ieslodzīto resocializācijas pamatnostādnēs, kuras Ministru kabinets apstiprināja 2015.gada septembrī, ir secināts, ka Latvijas ieslodzījuma vietās un probācijas darbā tiek izmantots brīvprātīgo darbs, tomēr tā nav stabila prakse, tāpēc tā būtu jāattīsta, lai nodrošinātu visu sabiedrības sektoru rīcībā esošo resursu sinerģiju notiesāto resocializācijas nodrošināšanai. Tāpat jāattīsta līdzgaitniecības iespēja, lai veicinātu atbalsta sniegšanu no nevalstisko organizāciju pārstāvju puses notiesātajiem no brīvības atņemšanas soda izciešanas uzsākšanas brīža, gan pēc tam, atgriežoties sabiedrībā. 

Tādejādi,

Tieslietu ministrija ir iezīmējusi skaidru virzienu uz sadarbības ar nevalstiskajām organizācijām paplašināšanu un pilnveidošanu.

Un no tā izriet konferences mērķis – atrast un iepazīt labākos valsts un nevalstisko organizāciju sadarbības modeļus, labāko sadarbības pieredzi, uzklausīt ārvalstu partneru pieredzi, lai nevalstisko organizāciju un brīvprātīgo darbu integrētu esošajā sistēmā kā stabilu soda izpildes elementu.

Raksta un prezentāciju tulkojums tiks ievietots mājas lapā tuvākajā laikā.