21.09.2019 02:32
https://norwaygrants.tm.gov.lv/lv/2009-2014/jaunumi/konference-korekcijas-dienestu-darbibas-efektivitates-prieksnosacijumi-dinamiska-drosiba?url=lv%2F2009-2014%2Fjaunumi%2Fkonference-korekcijas-dienestu-darbibas-efektivitates-prieksnosacijumi-dinamiska-drosiba
  • Sākums
  • >
  • 2009 - 2014
  • >
  • Jaunumi
  • >
  • Konference "Korekcijas dienestu darbības efektivitātes priekšnosacījumi – dinamiskā drošība?"

Konference "Korekcijas dienestu darbības efektivitātes priekšnosacījumi – dinamiskā drošība?"drukāt

2016. gada 11. novembrī

9. un 10. novembrī Rīgā, viesnīcā Tallink Hotel Riga notika konference "Korekcijas dienestu darbības efektivitātes priekšnosacījumi – dinamiskā drošība?".

               Korekcijas dienestu - Ieslodzījuma vietu pārvaldes (turpmāk - IeVP) un Valsts probācijas dienesta (turpmāk - VPD) uzraudzībā esošo notiesāto personu veselības aprūpe nav mazāk svarīga par citiem, piemēram, ar drošību saistītiem jautājumiem.

               Pēdējos gados arvien vairāk uzmanības tiek pievērsts dinamiskajai drošībai kā efektīva korekcijas dienestu darba priekšnoteikumam;

                Tai ir dažādas definīcijas, piemēram:

  • Profesionālas un pozitīvas attiecības starp darbiniekiem un ieslodzītajiem;
  • Atbildīgas un cieņas pilnas attiecības starp darbiniekiem un ieslodzītajiem;
  • Nodrošināts, ka vara, kas darbiniekam ir pār ieslodzītajiem, netiek izmantota kā provokācija vai sods;
  • Tā ļauj darbiniekiem labāk paredzēt problēmas un iespējamos drošības riskus ieslodzījuma vietā.

               Dažādos avotos dominē trīs galvenie dinamiskās drošības elementi:

  • Atbalstoša vide;
  • Izglītoti darbinieki;
  • Individuāla pieeja ieslodzītajiem un risku novērtējums.

               Tomēr,

sabiedrībā joprojām nepastāv vienots viedoklis par to, kas tieši ir dinamiskā drošība,

kā to izmantot korekcijas dienestu darbībā, kādi resursi būtu nepieciešami, lai sasniegtu un veicinātu tās ieviešanu probācijas dienestu un ieslodzījuma vietu darbā. Kā arī - vai tā ir vienīgais efektīva korekcijas dienestu darba priekšnosacījums.

               Šajā konferencē par dinamiskās drošības jautājumiem korekcijas dienestos

ar pieredzi dalījās gan Latvijas, gan ārvalstu pārstāvji no Norvēģijas, Horvātijas, Polijas, Lietuvas, Igaunijas un Spānijas. Abās dienās programma tika veidota tā, lai dalībnieki vispirms varētu gūt priekšstatu par ārvalstu praksi šajos jautājumos, tādēļ dienas pirmajā pusē lektori iepazīstināja konferences dalībniekus ar sagatavotajām prezentācijām, kurās tika izklāstīti sasniegumi, nākotnes plāni un izaicinājumi, ieviešot un stiprinot dinamisko drošību savā valstī. Savukārt dienas otrā pusē tika organizētas trīs darba grupas, kurās dalībnieki diskutēja, jautāja, apmainījās ar viedokļiem un idejām par dinamisko drošību. Pasākuma noslēgumā dalībnieki bija pārsteigti par to, cik daudz vienojošu elementu iespējams saskatīt visu valstu korekcijas dienestu sistēmās. Un ne vienu reizi vien izskanēja atziņa, ka

daudzas iestādes dinamisko drošību jau īsteno gan saskarsmē ar ieslodzītajiem, gan ar darbiniekiem, tikai līdz šim nebija apjautuši, kā šādu darbības veidu aptvert un nosaukt.

                Kā pirmais ar pieredzi dinamiskajā drošībā dalījās Katalonijas Ieslodzījuma vietu pārvaldes, Rehabilitācijas programmu direktora vietnieks Karloss Solers Iglesias (Carlos Soler Iglesias), kura prezentācijā tika likts uzsvars uz korekcijas dienestu uzraudzībā nonākušo personu motivēšanu. Tāpat, K.S.Iglesias atzīmēja to, cik nozīmīgs ir individuāls darbs ar notiesātajiem ceļā uz recidīva mazināšanu. Kā viens no piemēriem tika minēts individuālais darba plāns, kas tiek sagatavots katram iestādes uzraudzībā esošam klientam. Šajā plānā definēti dažādi, pozitīvi ietekmējoši un motivējoši mērķi, kas sasniedzami noteiktā laika periodā. Nozīmīgs ieslodzīto motivēšanas līdzeklis ceļā uz resocializāciju ir arī saiknes nezaudēšana un komunikācijas uzturēšana ar sabiedrību, ģimenes locekļiem un draugiem. Tāpat izveidota programma "No cietuma sabiedrībā", kuras ietvaros ieslodzītie cietuma darbinieka pavadībā apmeklē dažādus pasākumus ārpus ieslodzījuma vietas telpām ar mērķi veicināt ieslodzīto integrāciju sabiedrībā pēc ieslodzījuma termiņa beigām. K.S.Iglesias gan uzsvēra, ka dinamiskās drošības ieviešanai un attīstībai priekšā vēl ir daudz izaicinājumu.

               Norvēģijas pieredzē dalījās Haldenas cietuma priekšnieks Āre Hojdals (Are Høydal) un Oslo cietuma inspektors Pāls Endresplass (Pål Endersplass).

                Ā. Hojdals prezentācijā stāstīja par Haldenas cietumu, norādot, ka tas ir jaunākais pēc Norvēģijas ieslodzījuma vietu standartiem būvētais cietums, kas ne tikai vizuāli kalpo kā paraugs, bet arī savos darbības principos atspoguļo Norvēģijas kopējo attieksmi pret cietumu praksi. Tas ir veidots tā, lai radītu pēc iespējas draudzīgāku un sakārtotāku vidi ieslodzījuma vietā un mazinātu autoritāras varas dalīšanu starp ieslodzīto un darbiniekiem. Šajā cietumā ir mēģināts attālināties no līdzšinējās standarta cietuma apsarga lomas saskarsmē ar ieslodzītajiem, vairāk pielīdzinot to sociālā darbinieka lomai. Darbinieki kopā ar ieslodzītajiem aktivitātēs pavada visu dienu, tostarp pat pusdienojot. Tāpat ieslodzītie ir iesaistīti dažāda veida darbnīcās un apmācībās. Dinamiskās drošības īstenošana Haldenas ieslodzījuma vietā ir neatņemama ieslodzīto un cietumā strādājošo ikdienas darba un saskarsmes sastāvdaļa. Tomēr, kā viens no izaicinājumiem ir samērot un nepārkāpt drošības prasības, veidojot tik atvērtu un pretimnākošu sociālu kontaktu ar notiesātajiem.

               P. Endresplass, savukārt dalījās pieredzē par dinamisko drošību Oslo cietumā, kurā par pietiekamu soda izciešanu tiek uzskatīta brīvības ierobežošana, neietekmējot citas tiesības, kas pienākas jebkuram Norvēģijas iedzīvotājam. Oslo cietuma ideoloģija ir –

jo vairāk ieslodzītais tiks noslēgts no sabiedrības, jo grūtāk to būs resocializēt atpakaļ sabiedrībā, tādēļ tiek rūpīgi strādāts pie personāla apmācībām, lai veidotos sociāls kontakts starp ieslodzīto un uzraugu, kā rezultātā ieslodzītais gūst pozitīvu atbalstu ieslodzījuma vietā un netiek izolēts.

               Vēl viens Norvēģijas dinamiskās drošības pozitīvais piemērs ir Bastojas cietums, par ko stāstīja šī cietuma priekšnieks Toms Ebergardts (Tom Eberhardt). T. Ebergardts norādīja, ka šis cietums atrodas uz atsevišķas salas un tajā cietuma apsargi veic ne tikai ieslodzīto uzraudzību un apsarga funkcijas, bet arī veido veiksmīgu sadarbību un aktīvi komunicē ar ieslodzītajiem. Šajā ieslodzījuma vietā ieslodzītajiem ir dažādi pienākumi, piemēram, govju, aitu un zirgu kopšana, maltīšu gatavošana, kā arī ieslodzītie paši plāno savu dienas kārtību un risina sadzīviskas problēmas. Ieslodzījuma vietas mērķis ir iemācīt klientiem atbildību un palīdzēt virzīties uz attīstību.

               Dinamisko drošību veicinošs faktors Norvēģijā ir arī "Pusceļa māja". Tās uzdevums ir sagatavot ieslodzīto dzīvei ārpus cietuma. Tā ir atvērta tipa vieta, bez nožogojuma, kur ieslodzītie ierodas gadu pirms noteiktā aizturēšanas laika beigām, lai varētu veiksmīgāk integrēties atpakaļ sabiedrībā. Tās iemītnieki ikdienu pavada strādājot vai mācoties.

               Norvēģu pārstāvju dotais padoms recidīva mazināšanai –

izturieties pret ieslodzīto tieši tāpat, kā pret jebkuru citu sabiedrības locekli, esiet laipns un, attīstot vienlīdzības principu, ieslodzītais vairs neatgriezīsies ieslodzījuma vietā.

               Konferences turpinājumā pārstāvji no Lietuvas, Igaunijas un Polijas akcentēja darbinieku apmācību nozīmīgumu un lomu dinamiskās drošības ieviešanā ikdienas praksē. Tāpat šo valstu pārstāvji uzsvēra nepieciešamību sniegt sociālu atbalstu ieslodzītajiem, kā arī veicināt ieslodzīto nodarbinātību, kas ilgtermiņā būtu svarīgs priekšnosacījums recidīva mazināšanā. Katrs no pārstāvjiem dalījās pieredzē, kādas pārmaiņas korekcijas dienestu sistēmās dinamiskās drošības elementu ieviešana ir radījusi un kā pamazām, bet neatlaidīgi katrā no valstīm šie elementi ikdienā tiek pielietoti arvien biežāk.

                Šim viedoklim pievienojās arī Latvijas Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšniece, pulkvede Ilona Spure, kura uzsvēra, ka arī Latvijā pārliecinoši tiek ieviesti dinamiskās drošības principi ieslodzīto uzraudzības procesā, liekot uzsvaru ne tikai uz apkārtējo vidi, bet arī reformu ieviešanu personāla apmācībās. I. Spure iepazīstināja arī ar plānoto jaunatklātā Olaines cietuma atkarīgo centra darbību, kurā dinamiskā drošība būs viena no pamatnostādnēm.

                Pirmo dienu noslēdza Valsts probācijas dienesta vadītājs Mihails Papsujevičs, kurš uzsvēra dinamiskās drošības pozitīvo ietekmi arī uz probācijas klientiem.

                Otro dienu atklāja Polijas Ieslodzījuma vietu pārvaldes pārstāvis Andrejs Majčercuks (Andrzej Majcherczy) ar savu prezentāciju informējot par reformām, kādas ieviestas Polijas ieslodzījuma vietās saskaņā ar dinamiskās drošības pamatnostādnēm. Attiecīgi likvidēti ārējās teritorijas bruņotie drošības kontrolpunkti, palielinot uzraugu skaitu cietuma telpās, veiktas reformas cietumu sistēmā, lielos cietumus  sadalot vairākās nelielās labošanas iestādēs,  sociālajiem darbiniekiem noteikts  konkrēts ieslodzīto skaits,  ar kuriem jāstrādā ikdienā.

                Horvātijas Ieslodzījuma vietu direktorāta resocializācijas sektora vadītāja Renata Šohere (Renata Šoher) norādīja, ka Horvātijā dinamiskās drošības principu ievērošana darbā ar ieslodzītajiem ir iestrādāta likumdošanā, kā arī izklāstīja, kāds ievērojams rehabilitācijas darbs tiek ieguldīts, lai ieslodzītie varētu pilnvērtīgi atgriezties sadarbībā.

                Abas konferences dienas tika organizēts arī darbs grupās, kurās konferences dalībniekiem bija iespējams diskutēt par sekojošām tēmām:

  • klientu un darbinieku atbalstoša vide;
  • kompetents personāls;
  • probācijas klientu/ieslodzīto individuālais novērtējums un riska pārvaldība.

                Pirmo darba grupu vadīja VPD Mācību un pētījumu nodaļas vadītāja Dace Balančonoka, Iļģuciema cietuma kapelāne Rudīte Losāne, otrās mācību grupas vadītāji bija ESF projekta Mācību sistēmas pilnveidošanas bloka vadītāja Daina Vanaga, IeVP Mācību centra priekšnieks Eduards Vagalis, VPD Cēsu teritoriālās struktūrvienības vadītājs Jānis Zārdiņš, savukārt trešo darba grupu vadīja IeVP centrālā aparāta Resocializācijas daļas priekšniece Svetlana Trubačova, IeVP centrālā aparāta Risku un vajadzību izvērtēšanas daļas priekšnieks Valdis Groza un VPD uzraudzības nodaļas vecākais referents Ainis Jukšs.

                Konferenci noslēdza Norvēģijas Korekcijas dienestu direktorāta Starptaustiskās sadarbības nodaļas vadītājs, moderators Kims Ekhaugens (Kim Ekhaugen), novēlot klātesošajiem neapstāties pie iesāktā, un pārdomāt, kāds būs nākamais solis, lai veiksmīgāk īstenotu lieliskās idejas un atziņas, kas konferencē izskanējušas. Tāpat, klātesošajiem tika demonstrēts Haldenas ieslodzījuma vietas darbinieku sagatavotais video, kuru ir iespējams noskatīties šeit.

                Korekcijas dienestu direktorāta Starptaustiskās sadarbības nodaļas vadītājs, moderators Kims Ekhaugens

                Krimināltiesību politikas analīzes nodaļas vadītājs, Igaunijas Tieslietu ministrija Jako Salla

                Projektu vadītājs, Igaunijas Tieslietu ministrijas Krimināltiesību politikas departaments Staņislavs Solodovs

                Valsts probācijas dienesta vadītājs Mihails Papsujevičs

                Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšniece Ilona Spure

               Bastojas cietuma priekšnieks, Norvēģija  Toms Ebergardts

                Haldenas cietuma priekšnieks Norvēģija Āre Hojdals